Zobu Higiēna

Procedūra ilgst vidēji 1 h! Procedūra nepieciešama vidēji 1X gadā.
Ja zobakmens veidojas ļoti ātri, tad reizi trijos mēnešos. Procedūras laikā tiek noņemts zobakmens, mīkstais aplikums, uzlikta fluora aplikācija.

Ja zobakmens ir daudz, tad ir nepieciešami papildus seansi.

Sākumā tiek noņemts viss virssmaganu zobakmens un daļēji mīkstais aplikums. To veic ar ultraskaņu. Lai noņemtu zemssmaganu zobakmeni, jādarbojas ar rokas instrumentiem. Tad šis process var kļūt nedaudz sāpīgāks. Pēc tam, zobus pulē ar abrazīvu pastu, diego un liek fluora aplikāciju uz 1 minūti. Tam seko pacienta izglītošana mutes profilakses un uztura ieradumu jomā. Pēc procedūras stundu nedrīkst ēst, dzert un smēķēt.

Profesionāla zobu higiēna nepieciešama, lai noņemtu virssmaganu un zemsmaganu zobakmeni, mīksto aplikumu, kas kairina apkārtējos zoba audus un veicina iekaisumu. Neveicot procedūru regulāri, pastāv iespējamība, ātrāk zaudēt zobus. Pēc procedūras zobi paliek baltāki, jo zobu pulēšanai tiek izmantotas profesionālas, abrazīvas pastas, kuras paredzētas lietošanai tikai zobārstniecības kabinetā, profesionāļa uzraudzībā.

Pēc procedūras zobi var būt jutīgi un smaganas sāpīgas. Tālab īslaicīgi iesakam lietot – jutīgumu samazinošas zobu pastas un mutes dobumu skalot ar kumelīšu novārījumu.

Vairums cilvēku nav informēti – ar ko zobu higiēnists atšķiras no zobārsta un kas ir šis speciālists? Tātad, zobu higiēnists ir veselības aprūpes speciālists, kurš ar klīnisku pakalpojumu, izglītojoša darba un konsultatīvas plānošanas palīdzību cenšas novērst mutes saslimšanas (zobu un ap zobu esošo audu bojājumus). Zobu higiēnists palīdz cilvēkam saglabāt optimālu mutes veselību un galvenais tā uzdevums ir vispārējas veselības veicināšana ar mutes slimību profilakses palīdzību.

Visas zobu problēmas rodas no aplikuma un baktērijām, kas atrodas starp zobiem un smaganās Tātad veicot šo procedūru 2x gadā, Jums būs krietni mazāk bojātu zobu un veselas smaganas. Procedūru ieteicams veikt pirms zobu labošanas, jo nereti pēc zobakmens noņemšanas atklājas jauni caurumi zobos.

Bērnu Zobārsts

Lai zobi nesagādātu problēmas visu atlikušo mūžu, par tiem jāsāk rūpēties jau ar pirmā zobiņa izšķilšanos.

Runājot par zobu veselību un skaistumu, par to jāsāk rūpēties jau tad, kad bērns pats nekādi vēl nespēj aptvert zobu kopšanas vajadzību. Ja bērns cieš no kariesa un ir biežs viesis pie zobārsta, atbildība pilnībā jāuzņemas vecākiem. Zobu veselībā medicīniskas dabas jautājumi allaž ir neatdalāmi cieši saistīti ar estētiskas dabas jautājumiem. Nav skaistākas rotas cilvēka sejai par skaistu baltzobainu smaidu, un nekas tā nekropļo patīkamus vaibstus kā nelīdzeni vai neveseli zobi.

Jātīra arī viens zobs.

Aplami ir iedomāties, ka zobi bērnam jātīra tad, kad mute ar tiem ir pilna. Kopšanu prasa arī pats pirmais zobiņš – tas katru dienu rūpīgi jānotīra ar samitrinātu vatīti. Ir vēl viena aplamība, ko mēdz pieļaut zīdaiņu vecāki iedomājoties, ka kariess nav zīdaiņu problēma. Un kā vēl ir! Tā saucamais pudeļu kariess padarīs melnus un apdrupušus piena zobiņus arī divus un trīs gadus vecam bērnam, ļaujot cerēt vien uz ātru zobu maiņu. Pudeļu kariess ir sekas ilgstošai zīdīšanai no pudelītes, kurā ir sula vai kāds cits cukuru saturošs šķidrums. Vēloties bērnu nomierināt vai «saldināt» viņa dzīvi pirms aizmigšanas, vecāki patiesībā stundām ilgi «peldina» bērna zobus cukurā, līdz zobi likumsakarīgi tiek sabojāti.

Caurumi rodas no netīrības.

Caurumus zobos «izēd» skābes, kuras, savukārt, rada zobu aplikumā dzīvojošās baktērijas. Pati par sevi baktēriju klātbūtne mūsu organismā – arī mute dobumā – ir normāla parādība. Civilizēta cilvēka pienākums būtu tikai rūpēties, lai baktērijas neņem virsroku un, piemēram, zobu virsma nekļūtu par labvēlīgu vidi, kur tām vairoties. Vienkāršāk izsakoties – ja no rītiem un vakaros vismaz 3 minūtes kārtīgi tīrīsim zobus, mutē mājojošajām baktērijām nekad nebūs pietiekami daudz laika, lai «aplaimotu» mūs ar cauriem zobiem.

Vannas istabas terors – apsveicami.

Kamēr bērns pats vēl nespēj efektīvi tīrīt zobus, birstīte jāņem rokā vecākiem un zobiņi jātīra mammai vai tētim. Grūtāk zobu tīrīšanas kvalitāti kontrolēt tad, kad trīs vai četrus gadus vecs bērns jau pats spēj un grib veikt šo procedūru. Tomēr ar blakus stāvēšanu un draudzīgu atbalstu, palīdzot «izturēt» vajadzīgās tīrīšanas minūtes, šajā vecumā varētu būt pietiekami. Ko iesākt ar dažādos «neatliekamos darbos» iegrimušu septiņgadnieku, kurš allaž izdomās 100 iemeslus, kālab tikai šovakar aiziet gulēt bez zobu tīrīšanas? Ja nekas labāks neienāk prātā – noderīga būs arī nelokāma stingrība. Tomēr jāteic, ka šajā vecumā bērni parasti jau interesējas par savu veselību, un nopietna saruna ar vecākiem, apskatot nepievilcīgās fotogrāfijas ar kariesa saēstiem zobiem, visdrīzāk, nesīs vēlamos rezultātus. Kad sasniegts pusaudža vecums un aug interese par pretējo dzimumu, par labu motivāciju rūpīgai zobu kopšanai var kalpot reklāmās bieži apspēlētais «svaigas elpas» efekts.

Zobārsta apmeklējums.

Vizīte pie ārsta nekādā gadījumā nav jāpārvērš par draudu un bubuli, ar kura palīdzību mudināt bērnu rūpēties par zobiem. Vēl vairāk – noteikti jāizvairās apspriest bērna klātbūtnē nepatīkamus piedzīvojumus un izjūtas, zobārsta krēslā sēžot. Iepazīšanās ar zobārstu jāveic, apmeklējot zobu higiēnistu. Šī procedūra būs patīkama, bez manipulācijām, kas varētu izsaukt nepatīkamas emocijas. Higiēnists novērtēs bērna zobu stāvokli un konsultēs arī par turpmāk nepieciešamajām aktivitātēm, ja nepieciešams -ārsta apmeklējumu. Ieteicams pirmo zobārsta vizīti veikt kabinetā, kurš īpaši pielāgots, lai apkalpotu bērnus. Tad jūsu atvase saņems iejūtīgu un savam vecumam atbilstošu «apkalpošanu». Parasti pirmais apmeklējums nozīmē arī garāku ārsta un bērna sarunu par zobiņu kopšanu un veselību. Higiēnists noteikti jāapmeklē divas reizes gadā, arī tad, ja iepriekšējā reizē nav konstatēti bojāti zobi.

Bērnu Zobārsts.

Var teikt, ka nav nekādu aizbildinājumu, kas attaisnotu bērna nevešanu pie zobārsta un sekojoši – ilgstoši bojātus vai greizi saaugušus zobus. Ja pieaugušajiem zobārsta apmeklējums ir visai dārgs prieks, tad bērnu un jauniešu līdz 18 gadu vecumam ārstēšanas izmaksas tiek segtas no valsts budžeta. Reizēm dzirdēts pavisam aplams viedoklis, ka piena zobus var nelabot, jo tāpat izkritīs. Pirmkārt, piena zobi nekādā gadījumā nav «otršķirīgi zobi», kurus drīkst atstāt novārtā. Stipri bojāti tie, pirmkārt, tieši tāpat kā «īstie» zobi izraisīs traucējošas izjūtas, izskatīsies neglīti un radīs nepatīkamu elpu. Ir arī svarīgi piena zobus pāragri neizraut, jo to atrašanās žoklī ir svarīga, lai sagatavotu vietu nākamajiem zobiem. Ja piena zobiņus nepieciešams labot, šobrīd to var pārvērst arī par patīkamu un aizraujošu nodarbi. Jebkuru manipulāciju ar zobiem iespējams veikt ar atsāpināšanu, zobārstu arsenāla ir dažādu «priecīgu» krāsu plombas, un bērns var izvēlēties sev tīkamāko. Brīdī, kad lielākā daļa piena zobu nomainās ar «īstajiem», rūpīgi būtu jāseko, kā veidojas zobu rinda. Jāteic, ka visai reti ir tie laimīgie gadījumi, kad daba ir parūpējusies, lai zobi būtu līdzeni, skaisti un visiem pietiktu vietas. Arī tad, ja pašiem šķiet – smaidam nav nekādas vainas, vizīte pie ortodonta būtu vēlama, jo vēlāk problēmas var radīt nepareizi saauguši sānu zobi. Ar pareizu terapiju – zobu breketēm vai citu, kopā ar zobārstu izvēlētu metodi zobus īsā laikā ir iespējams koriģēt un iegūt tiešām nevainojamu smaidu.

Pusaudža gadi.

Šajā vecumā visai izplatīts ir ļoti nepatīkamais zobu traumatisms, bieži vien cieš tieši priekšzobi, un rezultātā tos nākas vai nu pilnībā vai daļēji protezēt. Šī nav patīkama sarunu tēma, tomēr būtu ieteicams ar pusaudzi to pārrunāt. Bieži vien sargājam rokas un kājas no lūzumiem un citām traumām, taču neienāk prātā sargāties no tāda paliekoša defekta kā zoba trauma vai zaudēšana.

Ieteikumi vecākiem, kas palīdzēs bērniem saglabāt veselus zobus un smaganas!

• Bērniem zobi ir jātīra 2x dienā ar bērna vecumam atbilstošu fluorīdus saturošu zobu pastu.
• Bērniem jātīra zobi ar mīkstu birsti un tā savlaicīgi jāmaina (reizi 3 mēnešos).
• No 12 gadu vecumam bērniem jālieto zobu diegs, kuru pareizi lietot iemācīs zobārsts vai zobu higiēnists.
• Jānotīra arī mēle ar speciālu mēles tīrītāju vai zobu birsti, kurai ir mēles tīrītājs.
• Sekojiet, lai bērni nelietotu saldus ēdienus un dzērienus starp ēdienreizēm. Pēc to lietošanas zobi ir jāiztīra vai jāizskalo ar tīru ūdeni.
• Zobu emaljas stiprināšanai jālieto fluora tabletes līdz 15 gadu vecumam.
• Uz patstāvīgajiem zobiem ieteicams uzklāt silantus, kas pasargās zobus no kariesa.
• Nepieciešams apmeklēt zobārstu vai zobu higiēnistu 2x gadā.
• Tīriet zobus kopā ar bērnu, lai iemācītu viņam pareizas zobu tīrīšanas iemaņas!

Zobu Balināšana

Tā ir dabiskā baltuma atjaunošana. Iegūtais zobu tonis atkarīgs no dabiskā toņa un no pielietotās metodes spējas izbalināt. Dabisko krāsu tikai atjauno, likvidējot iekrāsojumus. Gēla aktīvā viela visbiežāk ir ūdeņraža peroksīds. Sākoties reakcijai, tas sadalās brīvajos radikāļos, kas sašķeļ krāsvielu ķīmiskās saites un krāsvielas paliek bezkrāsainas. Reakcija notiek jonu līmenī. Tā neietekmē ne struktūru, ne dzīvības procesus.

Šobrīt dāvanā zobu baltinošā zobu pasta Ls 15 vērtībā! ZVANIET MUMS !

Kādas ir balināšanas metodes ? Lasīt vairāk
Kas izmaina zobu krāsu ? Lasīt vairāk
Kas nosaka zobu krāsu ? Lasīt vairāk
Vai procedūras rezultātā pastiprinās zobu jūtīgums ? Lasīt vairāk
Cik baltu krāsu var iegūt? Lasīt vairāk
Cik ilgi saglabāsies iegūtais tonis ? Lasīt vairāk
Vai balināt zobus ir droši ? Lasīt vairāk

Raksts veidots sadarbībā ar BriteSmile.lv